Tikai mazliet iedvesmas makro fotografēšanai…
Šis skudras galvas attēls, skatoties no priekšpuses (10X), ieņēma 11. vietu Nikon mazās pasaules fotomikrogrāfijas konkursā. Skudras autofluorescenci novēroja, izmantojot konfokālo mikroskopiju, ko veica Dr. Jan Michels no Christian-Albrechts-Universitat zu Kiel, Ķīlē, Vācijā. (Dr. Jan Michels)
Dr. Duglass Klārks no Sanfrancisko, Kalifornijā, iesniedza šo tauriņa (Cethosia biblis) žāvētu spārnu zvīņu attēlu kvēlspuldzes gaismā. (Dr. Duglass Klārks)
HeLa vēža šūnas, kas aplūkotas 300 reizes, ir redzamas šajā 12. vietas attēlā, ko veidojis Tomass Dīrinks no Nacionālā mikroskopijas un attēlveidošanas pētniecības centra Lajolla, Kalifornijā. HeLa ir nemirstīga šūnu līnija, ko izmanto zinātniskos pētījumos un kas veidota no šūnām, kas sākotnēji tika ņemtas no vēža pacienta Henrietas Lacks 1951. gadā. (Thomas Deerinck)
Dzīvas milzu ūdensblusas (Leptodora kindtii) acs, ko novērojis un iesniedzis Vims van Egmonds no Mikropolitēna muzeja Roterdamā, Nīderlandē. (Vims van Egmonds)
Ieņemot 4. vietu konkursā, Dr. Robins Jangs no Britu Kolumbijas Universitātes Vankūverā, Britu Kolumbijā, izmantoja raksturīgo fluorescenci, lai novērotu šo aknu kāju (Lepidozia reptans) paraugu ar 20 reizēm. (Dr. Robins Jangs)
Kristālu sadraudzības raksti vulkānisko iežu leicīta kristālā, ko polarizētā gaismā novēroja Dr. Michael M. Raith no Steinmann Institut, Bonnas Universitātes, Bonna, Vācija. (Dr. Maikls M. Reits)
Ūdensblusa (Daphnia sp.) starp zaļajām aļģēm (Volvox sp.), Dr. Ralfa Vāgnera attēls no Diseldorfas, Vācijā. (Dr. Ralfs Vāgners)
Pekka Honkakoski no Somijas Iisalmi iemūžināja šo retas kolonnas sniegpārslas attēlu ar plāniem, nazim līdzīgiem ledus pagarinājumiem, ko daļēji apgaismo sarkans un zils apgaismojums no pretējām pusēm. (Peka Honkakoski)
Baltraibās bambusa haizivs Chiloscyllium plagiosum embrija krūšu spura, ko novērojis Dr. Endrjū Džilliss no Kembridžas Universitātes, Kembridža, Apvienotā Karaliste. (Dr. Endrjū Džilliss)
20. vietu ieņēma Duglass Mūrs no Viskonsinas Universitātes – Stīvenspointa Stīvenspointā, Viskonsīnā. Mūra ierakstā redzamas neslīpētas agatizētas dinozauru kaulu šūnas, pārakmeņojušās šūnu struktūras no dzīvnieka, kurš dzīvoja pirms aptuveni 150 miljoniem gadu, skatīts 42 reizes. (Duglass Mūrs)
Čārlzs Krebss no Issaquah, Vašingtonas, atnes mums šo ūdens laivinieka (Corixidae sp.) portretu, kas tiek skatīts atstarotā gaismā. (Čārlzs Krebs)
Primārie žurku neironi, kas audzēti kā neirosfēras, novēroja Dr. Rowan Orme no Kīlas universitātes Kīlā, Apvienotajā Karalistē. (Dr. Rowan Orme)
Svētā Marka mušas tēviņa (Bibio marci) dubultās saliktās acis, ko iesniedza Dr. Deivids Meitlends no Feltvelas, Apvienotajā Karalistē. (Dr. Deivids Meitlends)
Dabiski izveidojies sala kristāls, kas pa nakti bija izaudzis uz žoga -15 grādu C temperatūrā. Attēls no Jespera Grønne no Silkeborgas, Dānijas. (Jespers Grønne)
Zivju utis (Argulus), kuru 60 reižu skatījis Vims van Egmonds no Mikropolitēna muzeja Roterdamā, Nīderlandē. (Vims van Egmonds)
Dr. Deivids Maitlands no Feltvelas, Apvienotā Karaliste. (Dr. Deivids Meitlends)
Dr. Torstens Vitmans no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko iesniedza šo liellopu plaušu artēriju endotēlija (BPAE) šūnu attēlu, kas fiksēts un iekrāsots attiecībā uz aktīnu, mitohondrijiem un DNS. (Dr. Torstens Vitmans)
Debora Leite no Sanpaulu Universitātes Sanpaulu, Brazīlijā, novēroja šo cukurniedru saknes struktūras šķērsgriezumu. (Debora Leite)
10. vietā ir šis 100 reizes skats uz saldūdens blusu (Daphnia magna), ko iesniedza Džoana Rēla no Bioķīmijas un bioloģijas institūta Potsdamas, Vācijā. (Joan Röhl)
Džeimss H. Nikolsons no Koraļļu kultūras un sadarbības pētniecības centra NOAA/NOS/NCCOS/CCEHBR & HML Čārlstonā, Dienvidkarolīnā ieņēma 15. vietu ar šo daivu koraļļu (Porites lobata) attēlu, kas parāda audu pigmentācijas reakciju ar sarkanu fluorescenci 12 reizes. . (Džeimss H. Nikolsons)
1. vietas ieguvējs, zaļās mežģīņu (Chrysopa sp.) kāpura portrets (20x), ko veidojis Dr. Igors Siwanowicz no Maksa Planka Neirobioloģijas institūta Martinsriedā, Vācijā. (Dr. Igors Sivanovičs)
Bendžamins Blonders un Deivids Eliots ieņēma 18. vietu par savu tēlu, kas attēlo jaunas drebējošas apses (Populus tremuloides) lapas. Blonder un Elliott ir no Arizonas universitātes Tuksonā, Arizonā. (Bendžamins Blonders, Deivids Eliots)
Džonatans Franks no Pitsburgas Universitātes Pitsburgā, Pensilvānijas štatā, izmantoja autofluorescenci, lai novērotu šo aļģu bioplēvi. (Džonatans Franks)
Saldūdens garneles galva un acs, ko novērojis Hosē R. Almodovars no Mikroskopijas centra, Bioloģijas nodaļas, UPR Mayaguez Campus, Mayaguez, Puertoriko. (Hosē R. Almodovars)
2. vietu ieguva šis 200 x autofluorescējošais zāles stiebru skats, ko veidojusi Dr. Donna Stolca no Pitsburgas Universitātes Pitsburgā, Pensilvānijas štatā. (Dr. Donna Stolca)
Izmantojot lāzera iedarbinātu ātrgaitas makrofotogrāfiju, Dr. John H. Brackenbury no Kembridžas Universitātes Kembridžā, Apvienotajā Karalistē, iemūžināja šo attēlu ar ūdens pilienu, kurā bija odu kāpuru pāris. (Dr. Džons H. Brekenberijs)
Frenks Fokss no Fachhochschule Trier Trīrē, Vācijā, ieņēma 3. vietu ar šo dzīva Melosira moniliformis parauga attēlu. (Frenks Fokss)
Trīsdimensiju skatījums uz krūts vēža šūnu šūnu kultūru, ko veidojuši Dr. Jonatas Busador do Amaral un Dr. Gláucia Maria Machado Santelli no Sanpaulu Universitātes Sanpaulu, Brazīlijā. (Dr. Jonatas Busador do Amaral, Dr. Gláucia Maria Machado Santelli)
Tauriņa mēles gals, ko polarizētā gaismā aplūkojis Stīvens S. Nagis, MD no Helēnas, Montānas štatā. (Stephen S. Nagy, MD)
Lēcoša zirnekļa priekšējās sānu un vidējās acis, ko novērojis Valters Piorkovskis no South Beloit, Ilinoisas. (Valters Piorkovskis)
Skaisti makro, īsts kārums redzēt to, ko ar neapbruņotu aci nevar 🙂